1. Dizaina pamatprincipi un vadošā ideoloģija:
(1) Īstenot vadošo ideoloģiju “uz cilvēku orientēts”;
(2) Īstenot drošības ražošanas politiku “drošība pirmajā vietā, profilakse pirmajā vietā”;
(3) Izvēlēties iekārtas ar zemu enerģijas patēriņu, augstu efektivitāti, drošību un uzticamību, kā arī ērtu lietošanu un apkopi;
(4) Izvēlēties saprātīgas ieguves metodes un attīstības un transportēšanas plānus, tiecoties pēc tehniskās uzticamības un ekonomiskās racionalitātes, vienlaikus izvairoties no vides apdraudējumiem, attīstot un izmantojot derīgos izrakteņus.
2. Projektēšanas galvenais saturs ietver ražošanas sistēmas un palīgsistēmas, kuras galvenokārt iedala šādās trīs daļās:
(1) Kalnrūpniecība:
Atklātas karjera ieguves robežu noteikšana;
Attīstības metožu un ieguves metožu noteikšana;
Ražošanas procesa izvēle;
Ražošanas iekārtu jaudas pārbaude un atlase (izņemot rūdas pārstrādes un ārējās transportēšanas iekārtas un objektus).
(2) Palīgierīce:
Kalnrūpniecības teritorijas vispārējais plāns transports;
Kalnrūpniecības elektroapgāde, mašīnu apkope, ūdensapgāde un kanalizācija, apkure;
Kalnrūpniecības iecirkņu un ražošanas un dzīvojamo ēku būvniecība;
Drošība un rūpnieciskā higiēna;
Vides aizsardzība kalnrūpniecības teritorijās.
(3) Paredzamās investīcijas un uzņēmuma ekonomiskie ieguvumi.
Pamatojoties uz esošo informāciju un pašreizējo ieguves situāciju, pēc apspriešanās ar īpašnieku, šis projekts sniedz tikai pilnīgu ieguves projekta projektu. Palīgtelpu (piemēram, mehāniskās apkopes, automobiļu apkopes, elektroapkopes, ūdensapgādes, elektroapgādes, ārējā transporta un komunikāciju ieguves vietā) un labklājības objektu apjoms ir tikai provizorisks. Īpašnieks veic atbilstošas tehniskas izmaiņas, pamatojoties uz sākotnējo objektu, salīdzinot ar projektu, lai izpildītu projekta prasības. Šajā projektā kopējos ieguldījumos ir iekļauts tikai aplēstais budžets finanšu novērtējumam un ekonomiskajai analīzei.
3. Preventīvie pasākumi projektēšanā:
Kazas ārstēšanas metodes
Kaļķakmens raktuvēs pēc raktuvju slēgšanas var stādīt kokus vai veikt atkārtotu kultivēšanu, pārkaisot tās ar augsni.
Pasākumi, lai nodrošinātu atklāto raktuvju nogāžu galīgo stabilitāti un novērstu nogāžu sabrukšanu
(1) Veikt ieguvi saskaņā ar attiecīgajiem projektēšanas parametriem un savlaicīgi uzstādīt drošības platformas.
(2) Sprādzienam galīgās robežstāvokļa tuvumā tiek izmantota kontrolēta spridzināšana, lai saglabātu iežu masas integritāti un robežstāvokļa stabilitāti.
(3) Regulāri pārbaudiet nogāžu un robežstāvokļu stabilitāti un nekavējoties notīriet irdenos peldošos akmeņus. Tīrītājiem jāvalkā aizsargķiveres, jāpiesprādzējas ar drošības jostām vai drošības virvēm.
(4) Izveidot pārtvergrāvjus piemērotās vietās ārpus ieguves teritorijas un pagaidu drenāžas grāvjus ieguves teritorijas iekšpusē, lai savlaicīgi novadītu uzkrāto ūdeni ieguves teritorijā un novērstu nogāžu sabrukšanu, ko izraisa ūdens iegremdēšana.
(5) Vāja iežu slīpuma gadījumā, piemēram, augsnes slīpuma, atmosfēras zonas slīpuma, lūzumu zonas slīpuma un vāja starpslāņu slīpuma gadījumā, tiek izmantotas tādas pastiprināšanas metodes kā enkura izsmidzināšana, javas mūrēšana un torkretbetons.
Elektrisko apdraudējumu novēršana un zibens aizsardzības pasākumi
Raktuvēs ir mazāk un koncentrētāk atrodas elektroiekārtas. Lai novērstu elektriskās strāvas trieciena negadījumus, jāveic šādi pasākumi:
(1) Ģeneratora telpā uzstādīt drošības ierīces, metāla žogus pie logiem un drošības brīdinājuma zīmes;
(2) Ģeneratora telpā uzstādīt vienu kalnrūpniecības uzlādes avārijas gaismu un 1211 ugunsdzēšamo aparātu;
(3) Atveriet ģeneratora telpas durvis uz āru, lai atvieglotu evakuāciju;
(4) Nomainiet dažas līnijas ar novecojušu izolāciju, salabojiet nestandarta līnijas un sakārtojiet elektrolīnijas ģeneratora telpā, lai nodrošinātu sakārtotu izkārtojumu; Līnijas, kas iet caur mērīšanas telpu, ir jāatdala un tās nedrīkst sasiet kopā, kā arī jāaizsargā ar izolācijas uzmavām;
(5) Savlaicīgi salabot un nomainīt bojātās elektriskās ierīces sadales skapī;
(6) Aprīkot iekārtas, kas ir pakļautas mehāniskiem negadījumiem, ar avārijas izslēgšanas ierīcēm. Tīrot un slaukot iekārtas, ir stingri aizliegts skalot ar ūdeni vai noslaucīt elektroiekārtas ar mitru drānu, lai novērstu īssavienojumus un elektriskās strāvas triecienu.
(7) Drošības pasākumi elektroinstalācijas apkopes laikā:
Ieviest darba biļešu sistēmu, darba atļauju sistēmu, darba uzraudzības sistēmu, darba pārtraukšanas, pārcelšanas un izbeigšanas sistēmu elektroiekārtu apkopei.
Zemsprieguma darbus jāuzrauga speciāli apmācītām personām, izmantojot instrumentus ar izolētiem rokturiem, stāvot uz sausiem izolācijas materiāliem, valkājot cimdus un aizsargķiveres, kā arī valkājot apģērbu ar garām piedurknēm. Stingri aizliegts lietot tādus instrumentus kā vīles, metāla lineālus, otas vai putekļu slotiņas ar metāla priekšmetiem. Strādājot ar zemsprieguma sadales kārbām un elektrotīkliem, jāaizpilda darba taloni. Strādājot ar zemsprieguma motoriem un apgaismojuma ķēdēm, var izmantot verbālu saziņu. Iepriekš minētos darbus jāveic vismaz diviem cilvēkiem.
Drošības pasākumi zemsprieguma ķēdes strāvas padeves pārtraukuma gadījumā:
(1) Atvienojiet visu apkopes iekārtu barošanas avotu, izņemiet drošinātāju un piekariet pie slēdža vadības roktura zīmi ar uzrakstu “Neieslēgt, kāds strādā!”.
(2) Pirms darba uzsākšanas ir jāpārbauda elektrība.
(3) Pēc nepieciešamības veiciet citus drošības pasākumus.
Pēc drošinātāja nomaiņas pēc strāvas padeves pārtraukuma, atsākot darbu, jāvalkā cimdi un aizsargbrilles.
Drošas distances prasības: minimālais attālums starp zemsprieguma gaisvadu līnijām un ēkām.
Gaisvadu elektrolīnijas aizsargzona ir platība, ko veido vada malas maksimālā aprēķinātā horizontālā attāluma pēc vēja novirzes un horizontālā drošā attāluma no ēkas pēc vēja novirzes summa divu paralēlu līniju robežās. 1–10 kV ir 1,5 m. Pazemes elektrokabeļa aizsargzonas platums ir platība divu paralēlu līniju robežās, ko veido 0,75 m abās pazemes elektrokabeļa līnijas zemes balstu pusēs. Augstsprieguma elektropārvades līnijai jābūt par vairāk nekā 2 m augstākai par dažādu mehānisko iekārtu augstāko daļu, un zemsprieguma elektropārvades līnijai jābūt par vairāk nekā 0,5 m augstākai par dažādu mehānisko iekārtu augstāko daļu. Vertikālais attālums starp gaisvadu vadītājiem un ēkām: zem maksimālā aprēķinātā nokare 3–10 kV līnijām nedrīkst būt mazāka par 3,0 m; un jāatbilst "Metāla un nemetālisko raktuvju drošības noteikumu" (GB16423-2006) prasībām.
Minimālais attālums no vada līdz zemei vai ūdens virsmai (m)
Minimālais attālums no malas vada līdz ēkai
Zibensaizsardzības iekārtas jāprojektē stingri saskaņā ar attiecīgajiem "Ēku zibensaizsardzības projektēšanas kodeksa" noteikumiem.
Raktuvju ēkas un būves jāuzskata par III klases zibensaizsardzības ēkām un būvēm. Visām ēkām un būvēm, kuru augstums ir 15 m un vairāk, jābūt aprīkotām ar zibensaizsardzības tīklu un jostu, un dažām no tām aizsardzībai jābūt aprīkotam ar zibensnovedēju.
Galvenie zibensaizsardzības objekti ir raktuvju ģeneratoru telpas, gaisvadu līnijas, materiālu noliktavas un eļļas uzglabāšanas tvertnes, un jāuzstāda zibensaizsardzības iekārtas.
Mehānisko apdraudējumu novēršanas pasākumi
Mehāniski ievainojumi galvenokārt attiecas uz ievainojumiem, kas radušies tiešas saskares rezultātā starp kustīgām (stacionārām) daļām, instrumentiem un mehānisko iekārtu apstrādātajām daļām un cilvēka ķermeni, piemēram, saspiešana, sadursme, griešana, sapīšanās, savērpšanās, slīpēšana, griešana, dūriens utt. Šajā raktuvēs atklātās transmisijas daļas (piemēram, spararats, transmisijas siksna utt.) un rotējošu mašīnu, piemēram, gaisa kompresoru, klinšu urbju, iekrāvēju utt., virzuļkustības daļas var izraisīt mehāniskus bojājumus cilvēka ķermenim. Vienlaikus mehāniski ievainojumi ir arī viens no visbiežāk sastopamajiem ievainojumiem kalnrūpniecības ražošanā, un iekārtas, kas var viegli izraisīt mehāniskus ievainojumus, ir urbšanas, saspiestā gaisa un transportēšanas iekārtas. Galvenie preventīvie pasākumi ietver:
(1) Mehānisko iekārtu operatoriem ir jāapgūst iekārtu uzbūve, darbības principi, ekspluatācijas metodes un citas zināšanas, kā arī jāsaprot dažādu negadījumu novēršanas metodes iekārtu ekspluatācijas laikā. Speciālo iekārtu operatoriem ir jānokārto novērtējums un jādarbojas ar sertifikātiem. Personām, kas nav operatori, ir stingri aizliegts iedarbināt un darbināt iekārtas, lai izvairītos no negadījumiem, piemēram, miesas bojājumiem vai bojājumiem.
(2) Mehāniskās iekārtas jāuzstāda saskaņā ar iekārtu rokasgrāmatu un attiecīgajiem noteikumiem, un iekārtu darbības komponentu aizsargapvalkiem jābūt pilnīgiem un neskartiem.
(3) Cilvēkiem jāizvairās no kustīgu iekārtu (piemēram, automašīnu, iekrāvēju utt.) kustības diapazona un jāuzstāda aizsargierīces, lai novērstu kustīgo daļu nokrišanu.
(4) Mehānisko bojājumu kontroles pasākumi galvenokārt ietver aizsargbarjeru, aizsargapvalku, aizsargtīklu vai citu aizsargierīču uzstādīšanu dažādām rotējošām mašīnām, lai izolētu cilvēka ķermeņa un iekārtu bīstamās daļas. Mehāniskajām aizsargierīcēm jāatbilst "Drošības prasībām mehānisko iekārtu aizsargapvalkiem" (GB8196-87); Stacionāru rūpniecisko aizsargmargu drošības tehniskajiem nosacījumiem (GB4053.3-93).
Ūdensnecaurlaidīgi un drenāžas pasākumi
Raktuves ir kalna nogāzē izvietotas atklātas raktuves, kuru minimālais ieguves augstums ir par 1210 m augstāks nekā vietējais minimālās erozijas kritērijs. Gruntsūdeņiem ir maza ietekme uz ieguvi, un ūdens piepildīšanos ieguves vietā galvenokārt izraisa atmosfēras nokrišņi. Tāpēc raktuvju drenāžas un profilakses darbu mērķis ir novērst atmosfēras nokrišņu virszemes noteces ietekmi uz raktuvēm.
Raktuves galvenie hidroizolācijas un drenāžas pasākumi ietver: pārtveršanas un drenāžas grāvju izveidi ārpus ieguves zonas un 3–5 ‰ slīpuma izveidi darba platformā, lai atvieglotu drenāžu; garenisku drenāžas grāvju un horizontālu caurteku uzstādīšanu drenāžai uz ceļiem.
Putekļu necaurlaidīgs
Putekļi ir viens no galvenajiem aroda apdraudējumiem kalnrūpniecības ražošanā. Lai efektīvi kontrolētu putekļu noplūdi un samazinātu putekļu ietekmi uz darbiniekiem darba vietā, šajā projektā vispirms tiek īstenota profilakses politika un tiek mēģināts samazināt putekļu emisiju procesa plūsmā:
(1) Urbšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar urbšanas iekārtu ar putekļu savākšanas ierīci, un urbšanas laikā jāpastiprina putekļu novēršanas pasākumi, piemēram, ventilācija un ūdens izsmidzināšana;
(2) Lai samazinātu putekļu emisijas transportlīdzekļu pārvadāšanas laikā, uz automaģistrālēm jāveic bieža laistīšana;
(3) Pēc spridzināšanas personālam nav atļauts nekavējoties ieiet spridzināšanas zonā. Tikai pēc tam, kad putekļi dabiski izklīst, viņi drīkst ieiet objektā, lai mazinātu putekļu ietekmi;
(4) Regulāri veikt putekļu koncentrācijas testēšanu darba vietas gaisā, lai nodrošinātu, ka putekļu koncentrācija darba vietas gaisā atbilst darba vietas arodekspozīcijas robežvērtību prasībām attiecībā uz bīstamiem faktoriem;
(5) Nodrošināt ieguves uzņēmumu operatoriem individuālos aizsardzības līdzekļus un veikt regulāras veselības pārbaudes visam personālam.
Trokšņa kontroles pasākumi
Lai kontrolētu trokšņa piesārņojumu, projektēšanā pēc iespējas jāizvēlas zema trokšņa līmeņa iekārtas; jāuzstāda trokšņa slāpētāji uz augsta trokšņa līmeņa pneimatiskajām iekārtām, piemēram, gaisa kompresoriem un urbšanas platformām; vietās ar augstu trokšņa līmeni darbiniekiem ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, skaņas izolācijas austiņas, lai samazinātu trokšņa ietekmi uz darbiniekiem.
Sprādziendrošības pasākumi
(1) Veicot spridzināšanas darbus, ir stingri jāievēro “Spridzināšanas drošības noteikumi”. Atkarībā no spridzināšanas metodes, mēroga un reljefa īpatnībām, saskaņā ar spridzināšanas drošības noteikumiem spridzināšanas bīstamās zonas robežas jānosaka atbilstoši spridzināšanas zemestrīces drošības attāluma, spridzināšanas triecienviļņa drošības attāluma un atsevišķu lidojošu objektu drošības attāluma prasībām. Jāuzstāda drošības brīdinājuma zīmes un jāveic brīdinājuma darbi, lai nodrošinātu personāla un īpašuma drošību.
(2) Katram spridzināšanas darbam jābūt apstiprinātam spridzināšanas projektam. Pēc spridzināšanas darba drošības personālam rūpīgi jāpārbauda darba virsmas drošības situācija un pirms darbu atsākšanas jāapstiprina spridzināšanas vietas drošība.
(3) Sprādziendarbu veicējam jābūt apmācītam spridzināšanas tehnoloģijā, jāpārzina spridzināšanas iekārtu darbība, ekspluatācijas metodes un drošības noteikumi, kā arī jābūt darba sertifikātam.
(4) Sprādziena darbi ir stingri aizliegti krēslā, biezā miglā un pērkona negaisā.
(5) Sprādzienu veikšana galīgās robežstāvokļa tuvumā tiek kontrolēta, lai saglabātu iežu masas integritāti un robežstāvokļa stabilitāti.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 14. aprīlis